Vārti uz Eiropu: kāpēc Igaunijas un Latvijas militārās spējas stiprina visu kontinentu
Nav pagājis nemaz tik ilgs laiks, kopš Baltijas valstis 20. gadsimta 90. gadu sākumā atbrīvojās no Krievijas režīma. Kopš tā laika Igaunija, Latvija un Lietuva ir daudz ieguldījušas, lai vislabākajā iespējamajā veidā aizstāvētu savu brīvību. Militāro spēju uzlabošana un spēcīga armija ir būtiski aspekti. Tomēr uzdevums nav bijis viegls, jo visām trim teritoriāli mazajām valstīm bija maz laika un ierobežoti finanšu resursi. Tāpēc ir saprotams, ka tām nav tāda militārā spēka kā citām NATO valstīm un Rietumu lielvarām.
Tomēr pašlaik šis apstāklis kļūst par lielāku draudu nekā jebkad agrāk. Trīs Baltijas valstīs, kuru kopējais iedzīvotāju skaits ir aptuveni seši miljoni, reljefs lielākoties ir līdzens un mežiem klāts. Teritorija atrodas starp Baltijas jūru rietumos un ziemeļos un Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju austrumos. Gar abu šo valstu robežu ir izveidotas militārās bāzes, un ir skaidrs, kādā virzienā tās varētu doties uzbrukuma gadījumā. Tāpēc Igaunijas un Latvijas aizsardzības spējām vajadzētu būt visas Eiropas uzmanības centrā. Jo īpaši ir nepieciešams strauji paplašināt un modernizēt pretgaisa aizsardzības un sauszemes spēku militārās spējas.
Igaunija un Latvija jau tagad aizsardzībai tērē aptuveni 3 % no sava iekšzemes kopprodukta. Tas ierindo šīs valstis starp top 10 NATO valstīm pēc summas, ko tās tērē attiecībā pret valsts ekonomiku, un tomēr šobrīd šķiet, ka ar to nepietiek. No vienas puses, tas ir saistīts ar faktu, ka šīm valstīm nav spēcīgas valsts aizsardzības nozares, un tāpēc investīcijas aizsardzībā nerada ekonomisko izaugsmi pašu mājās. No otras puses, prasību saraksts ir ļoti plašs: tajā ir modernas radaru sistēmas, prettanku ieroči, uz zemes bāzētas pretgaisa aizsardzības sistēmas un kamuflāžas tehnoloģija, kā arī jauni apmācību un simulācijas kompleksi.
Šobrīd mēs Igaunijā un Latvijā redzam būtiskas pārmaiņas aizsardzības plānošanā. Sistēmas, kas tika plānotas dažiem nākamajiem gadiem, tiek atliktas uz vēlāku laiku – līdz pat desmit gadiem vēlāk. Tā vietā valstis iegulda lielas summas sauszemes un pretgaisa aizsardzībā. Šīs valstis uzņemas zināmu risku.
Lai gan Baltijas valstis jau iepriekš ir varējušas paļauties uz Eiropas Savienības un ASV atbalstu, joprojām nav skaidrs, kā attīstīsies ģeopolitiskā un ekonomiskā krīze un vai saglabāsies līdz šim ļoti spēcīgais iedzīvotāju atbalsts, ja, piemēram, pieaugs inflācija, vājināsies ekonomika un būs jāievieš jauni nodokļi, lai segtu izdevumus, tostarp militārajām vajadzībām. Tomēr arī ir skaidrs, ka Igaunija un Latvija kopā ar Lietuvu ir vārti uz Eiropu, un tām ir būtiska loma NATO un visā kontinentā.
Vājās puses uz zemes un gaisā
Tātad, kādās jomās vissteidzamāk ir nepieciešami resursi un jaunas iespējas? Daudziem šķiet pašsaprotami, ka Baltijas jūra nodrošina aizsardzību, tomēr pēc tuvākas izpētes tai praktiski nav nekādas nozīmes, kad runa ir par ieguldījumiem militārajās spējās. Tas ir tāpēc, ka citām reģiona valstīm – jo īpaši Vācijai, Zviedrijai, Somijai un Dānijai – ir spēcīgas flotes, un tāpēc Latvijai un Igaunijai nebūtu stratēģiski prātīgi ieguldīt līdzekļus jūras aizsardzības sistēmās. Tās jau tagad ir pieejamas, un tās nepieciešamības gadījumā var pārvietot dažu dienu laikā, lai reaģētu uz iespējamu zemūdens karu. Sauszemes un pretgaisa aizsardzība ir daudz svarīgāka, jo abām valstīm šajā ziņā ir lielas nepilnības, kuras var novērst, ieguldot efektīvās sistēmās. Tas, ko, piemēram, var sasniegt ar pretgaisa aizsardzības sistēmām, kas izvietotas uz zemes, ir vērojams tagad. Diapazons, precizitāte un inovatīvās tehnoloģijas ne tikai neļauj pretiniekam atslābt, bet arī var ievērojami pasliktina viņu iespējas. Ņemot vērā Baltijas valstu atrašanās vietu starp Krieviju un Rietumeiropu, šādu sistēmu nepieciešamība visas NATO aizsardzības stratēģijas kontekstā ir acīmredzama.
Lai gan Igaunijā un Latvijā ir daudz līdzīgu apstākļu, tomēr prasības pēc militārā aprīkojuma šajās valstīs nav pilnībā identiskas. Igaunija šobrīd koncentrējas uz sava sauszemes karaspēka ekipēšanu. Tas ir tāpēc, ka savu karavīru un transportlīdzekļu aizsardzība ir īpaši svarīga, ja resursi ir jāiegulda efektīvi. Neskatoties uz straujo tehnoloģisko progresu, kamuflāžas tīkli, piemēram, “Saab Barracuda” izstrādājumu saime, ir viens no veidiem, kā pietuvoties ienaidniekam, netiekot atklātam. Īpaši vieglā kamuflāžas sistēma (Ultra-Lightweight Camouflage System – ULCAS) darbojas kā karaspēka un transportlīdzekļu formas tērps. Tīkli piedāvā plaša spektra aizsardzību – tie pielāgojas apkārtējai videi ne tikai krāsas, bet arī temperatūras ziņā. Tie jau tagad par 80–90 % var samazināt pamanīšanas iespēju visā spektrā. Ir pieejama mobilā kamuflāžas sistēma (Mobile Camouflage System – MCS), kas neierobežo manevrētspēju. Tā nodrošina arī plaša spektra ekranēšanu un vienlaikus aizsargā pret putekļu mākoņiem. Ja transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar “MCS”, papildina ar “Barracuda” kamuflāžas tīkliem, tiek sasniegts maksimālais kamuflāžas efekts, un transportlīdzeklis sensoriem ir praktiski neredzams.
Daudzveidīgi, ātri un mobili
Tikpat svarīgi sauszemes operācijās ir efektīvi prettanku ieroči, kas ir viegli, pārnēsājami un pilnībā funkcionējoši – gan apdzīvotās vietās, gan lauku apvidū. Ar “Saab” vienreizējās lietošanas ieroci “AT4” var nodarīt bojājumus bruņumašīnām, ēkām, ienaidnieka karaspēkam un munīcijai. Visus “AT4” ieročus var lietot identiski, tādējādi nav nepieciešama tik plaša apmācība. Tas ir nozīmīgs aspekts, kas jāņem vērā, veicot iepirkumu. “AT4” ieroči, kā arī nākamās paaudzes vieglais prettanku ierocis (Next generation Light Anti-tank Weapon – NLAW) un “Carl-Gustaf M4” pēc konstrukcijas ir modulāri, kas nodrošina sistēmu efektivitāti un uzticamību ilgtermiņā.
“NLAW” ir labākie savā klasē, tie spēj iznīcināt pat vismodernākos tankus, mainot spēku līdzsvaru kaujas laukā. Tradicionālā ienaidnieka taktika kļūst neefektīva, jo ierocis, kas sver tikai 12,5 kilogramus, ar darbības diapazonu no 20 līdz 800 metriem un sprūda laiku aptuveni 5 sekundes, nodrošina nepieciešamo sniegumu jebkuros apstākļos. Vēl vieglāks ir izcili manevrējamais “Carl-Gustaf M4”. Tas sver tikai septiņus kilogramus, un to var izmantot arī, lai efektīvi cīnītos ar ienaidnieku telpās. Papildu savietojamība ar programmējamo munīciju (HE 448) nodrošina ārkārtīgi īsu reakcijas laiku. Lādiņā izveidotā saskarne arī veido bāzi saziņai ar jauno šaušanas kontroles ierīci (FCD 558). “HE 448” munīcija nodrošina “FCD 558” ar precīzu informāciju par munīcijas veidu un propelenta temperatūru un apvieno šos datus ar operatora ievadīto mērķa attālumu, lai noteiktu labāko trajektoriju. Tas nodrošina ātru konfigurēšanu, augstu precizitāti un uzlabotu darbības efektivitāti. “M4” sasniedz arī jaunas maksimālās vērtības diapazona un fragmentācijas sadalījuma ziņā.
Distances izveidošana un darbība no zemes
Bruņojuma politikas mērķim abās Baltijas valstīs – Latvijā un Igaunijā – vajadzētu būt arī iespējai bruņoties ar sistēmām, kas izveido pēc iespējas lielāku distanci līdz potenciālajiem pretiniekiem. Tāpēc “Saab” un “Boeing” daudzfunkcionālā, tālā darbības rādiusa, uz zemes bāzētā, neliela diametra lādiņu (Ground-Launched Small Diameter Bomb – GLSDB) sistēma varētu būt ļoti noderīga Latvijas un Igaunijas armijai. Tālā darbības rādiusa raķete trāpa mērķī līdz pat 150 kilometru attālumā ar precizitāti līdz vienam metram. Tuvošanās leņķi var noteikt individuāli, 360 grādu diapazonā. Tas ir īpaši noderīgi sauszemes karaspēkam, kas ir pakļauts apdraudējumam no visām pusēm. “GLSDB” sistēmai ir arī septiņi satelītu kanāli navigācijai, kā arī inerces navigācija un pretiesprūšanas sistēma. Šie mehānismi apvienojumā ar drošības protokoliem un modernām sakaru tehnoloģijām nodrošina darbību nepārtrauktību. Tādējādi raķetei, kas sākotnēji bija paredzēta kaujas lidmašīnām, tika paplašinātas esošās iespējas, un tagad tā apmierina mūsdienu daudzveidīgās militārās prasības.
Uz zemes bāzētām pretgaisa aizsardzības sistēmām ir milzīga nozīme tieši tāpēc, ka Latvija un Igaunija ir salīdzinoši mazas valstis. Tās palīdz uzturēt neatkarību un drošību miera laikos un nodrošina efektīvu aizsardzību pastāvīgi mainīgajā apdraudējuma situācijā. Mūsdienu uz zemes bāzēto pretgaisa aizsardzības sistēmu pamatā ir radaru sistēma, kas spēj konstatēt ne tikai lidmašīnas, bet arī dronus, kuru svars nepārsniedz 50 gramus un kas arvien vairāk tiek izmantoti izlūkošanai, izlūkdatu vākšanai un uzbrukumiem. Mobilie maza darbības rādiusa radari, kā “Saab” “3D AESA Giraffe 1X” radars, vienlaikus atklāj lidmašīnas, helikopterus un dronus, kā arī artilērijas lādiņus, mīnmetēju lādiņus un raķetes. Sistēmas darbības rādiuss ir 75 kilometri, noteikšanas diapazons ir 360 grādi, un objekta identificēšanas gadījumā tā automātiski nosūta informāciju pievienotajai vadības un kontroles sistēmai. Tur dati ļoti īsā laikā tiek klasificēti, izmantojot precīzu algoritmu, un kategorizēti atbilstoši apdraudējuma līmenim. Šī augsti kvalitatīvā informācija par mērķi nodrošina komandieri ar bāzi, kas nepieciešama lēmumu pieņemšanai, lai efektīvi reaģētu.
Latvija jau ir pasūtījusi “Saab” “Giraffe 1X” radaru un “RBS 70 NG” uz zemes bāzēto pretgaisa aizsardzības sistēmu. Tuva darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības raķetes ievērojami stiprinās valsts pretgaisa aizsardzības spējas. Sistēmai ir pilnībā integrēta mērķēšanas sistēma, inovatīvi operatora palīglīdzekļi, augstas precizitātes diapazons un neiznīcināma lāzera vadība, tādējādi sistēma nodrošina ļoti elastīgu, mērogojamu ilgtermiņa risinājumu mainīgajām uz zemes bāzēto pretgaisa aizsardzības sistēmu (GBAD) prasībām. “RBS 70 NG” redzamība ir arī īpaši izstrādāta, lai nodrošinātu vēl lielāku elastību un modularitāti. Sistēmu var integrēt dažādos transportlīdzekļos, un tā ir savietojama arī ar tīkliem un tālvadības pultīm.
Apmācība reālistiskos apstākļos stiprina darbības izcilību
Ikvienam, kurš iegādājas jaunas sistēmas, protams, ir jāinvestē arī apmācībā. Latvija šobrīd izrāda lielu interesi par mūsdienīgu apmācību. Tādās vietās kā “Saab” kaujas apmācības centros (Saab's Combat Training Centres – CTCs) tiek nodrošināta īpaši reālistiska apmācība un tūlītēja atgriezeniskā saite, lai sagatavotos reālām kaujas operācijām. Tādējādi apmācībās gūtā pieredze ļauj pieņemt ātrus un pareizus lēmumus reālās dzīves situācijās, glābjot dzīvības, kam draud briesmas. Padziļināta vingrinājumu kontrole (EXCON) un komunikācijas sistēmas, jaunākās paaudzes simulatori karavīriem, kā arī ieroči un transportlīdzekļi nodrošina, ka karavīri un virsnieki ir optimāli sagatavoti kaujas operācijām. Tiešraides apmācības sistēma “Gamer” ir īpaši svarīga sauszemes operācijās, un to var pielāgot atbilstoši konkrētām prasībām. Individuālo un kombinēto ieroču izmantošanu var apgūt no vada līmeņa līdz pat kopīgām operācijām brigādes kaujas grupas līmenī. “Gamer” sistēmas pamatā ir kaujas un šaušanas apmācība, un nepieciešamības gadījumā tai var pievienot citus moduļus: apmācību pilsētas vidē, medicīnisko apmācību, “CBRN” (apmācību par ķīmiskiem, bioloģiskiem un radioloģiskiem materiāliem un kodolmateriāliem) un apmācību par sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanu. Izmantojot jaudīgus rīkus, “Saab” pēc tam nodrošina nozīmīgus, objektīvus un reālus apmācības datus, kas savukārt ir būtisks faktors detalizētai praktisko apmācību analīzei un uzlabotu pārskatu sagatavošanai pēc pasākuma.
Globālie drošības apdraudējumi mainās, tāpēc gan militārajām, gan civilajām operācijām ir nepieciešama visaugstākā līmeņa koordinācija un sinhronizācija. Apmācībās ir jānodrošina tāda pati savstarpēja savietojamība. Lai atbilstoši varētu aizsargāt ES ārējās robežas, salīdzinoši nelielo Baltijas valstu militārā vadība ir aicinājusi palielināt NATO spēkus katrā valstī līdz 3000–5000 karavīru. Šeit svarīga nozīme ir arī modernām mācību vienībām, jo kopīgas apmācības rada uzticību un palielina drošību militāro operāciju laikā. Uzņēmumam “Saab” īpaši svarīgi ir vienoti apmācību aprīkojuma standarti, lai varētu kopīgi pārrunāt nacionālo taktiku, doktrīnas un labāko praksi un tādējādi uzlabot darbības efektivitāti.
Sinerģijas plašāka izmantošana
Igaunijai un Latvijai ir ļoti efektīvi jāplāno savs budžets, lai tās spētu izpildīt visus šos galvenos uzdevumus, tāpēc kopīgs iepirkums varētu būt pareizais lēmums attiecībā uz vienu vai divām investīcijām. “Dažādi laika plānojumi un budžeti šobrīd neļauj veikt kopīgus iepirkumus. Svarīgi piebilst, ka šādos gadījumos cena varētu būt ievērojami zemāka,” saka Samuels Karlsons. “Cilvēki bieži vēro kaimiņus un pērk to pašu lietu, bet tas netiek saskaņots. Sinerģiju noteikti varētu izmantot daudz plašāk.”
Jebkurā gadījumā abas valstis ir vienisprātis, ka investīcijām valsts aizsardzībā jābūt arī investīcijām savā ekonomikā. Igaunijā jau vairākus gadus tiek pieprasīti tā sauktie drošības pakalpojumi, un Latvijā ir oficiāli reģistrēts jauns valsts uzņēmums SIA “Valsts aizsardzības korporācija”, lai valstī attīstītu militāro un ar aizsardzību saistīto nozari.
Ja rūpīgāk pavēro valsts aizsardzības nozares, no kurām dažas ir ļoti specializētas un mazas, šis lēmums palīdzēs nodrošināt līdzsvaru. Lielajām korporācijām, kas aktīvi darbojas arī Baltijas valstīs, tas noteikti nozīmē spēcīgāku vietējo sadarbības tīklu un partnerību veidošanu. “Mēs jau sadarbojamies ar uzņēmumiem Igaunijā un Latvijā, un šis likums noteikti vēl vairāk stiprinās mūsu apņemšanos šajā virzienā. Tomēr ir arī skaidrs, ka Baltijas valstis joprojām ir atkarīgas no ārvalstu pieredzes.”
Laika vairs nav daudz
Ja varam ticēt Polijas Valsts drošības biroja vadītāja nesenajiem ziņojumiem un paziņojumiem, ir atlikuši tikai trīs līdz pieci gadi, lai stātos pretī pieaugošajiem Krievijas militārajiem draudiem. Tāpēc Baltijas valstīm ir jārīkojas ātri. Efektīvu sistēmu netrūkst; galu galā Igaunijā un Latvijā ir pārstāvēti visi lielākie aizsardzības uzņēmumi. Tomēr valstu ļoti atšķirīgā procesu kvalitāte, kā arī lielais slogs uz budžetu var būt liels izaicinājums. “Abām valstīm ir ātri un efektīvi jāpaplašina savas spējas. Īpaši svarīgi ir koncentrēties uz sadarbspējīgām un daudzpusīgām sistēmām, kas ilgtermiņā piedāvā pievienoto vērtību. Ideālā gadījumā valstīm vajadzētu organizēt kopīgu iepirkumu sistēmu, lai izmaksas būtu pēc iespējas zemākas,” iesaka “Saab” eksperts Baltijas valstīs Samuels Karlsons. NATO noteikti atbalstīs Baltijas valstis šajā ceļā, bet arī pieprasīs tempu, jo Igaunija un Latvija ir vārti uz Eiropu, un šīm valstīm ir nozīmīga loma visa kontinenta aizsardzībā.
Saab Latvijā
Saab jau vairāk nekā 25 gadus ir uzticams partneris Latvijai un Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Latvijas klientiem nodrošinot pasaulē vadošos risinājumus dažādās jomās.
Lasīt vairāk